Biežāk uzdotie jautājumi par šindeļiem un to uzklāšanas tehnoloģiju

         
Kā jāpiestiprina spundētie dēļi pie spārēm?

Katrs spundētais dēlis ir jāpienaglo ar divām galvanizētām un pietiekoši garām naglām (parasti 75 mm) pie katras spāres. Sausam kokmateriālam starp dēļiem ir jāatstāj nelielas atstarpes (1-2 mm) koka uzbriešanas dēļ, jo koks izplešas un saraujas (garumā un apjomā), laika apstākļiem mainoties pat uz 5-10 %. Dēļu savienojumiem ir jābūt uz spārēm. Ja tiek izmantoti gala spundētie dēļi, tad savienojumu vietas nedrīkst būt blakus vienā un tajā pašā spāres intervālā, bet gan to starpā ir jābūt 2-3 veseliem dēļiem.
            
Vai var spundētos dēļus aizstāt ar citu materiālu?

Spundēto dēļu vietā bitumena šindeļu pamatam der gan mitrumizturīgā būvniecības plāksne, kā arī pie atsevišķiem nosacījumiem arī parastais dēlis.
Dēļus izmantojot, par risku var kļūt kokmateriāla zarainība vai šķībums. Mitrumizturīgās būvniecības plāksnes nomērīšanā un montāžā ir jāievēro izgatavotāja instrukcijas. Parastajiem dēļiem ir jābūt biezākiem par spundētajiem dēļiem, jo dēļi nav savienoti viens ar otru. Parastajos dēļos var viegli rasties arī nelīdzenumi, dēļiem ”vērpjoties”, kad tie izžūst vai rodas slodze uz atsevišķiem dēļiem, piem., pārvietojoties pa jumtu.  
   
Vai ir nepieciešams no jumta tīrīt sniegu?

Parasti no dzīvojamo ēku jumtiem nav nepieciešams tīrīt sniegu, ja jumta materiāls ir abrazīva virsma. Šādu namu jumtiem izmantotās konstrukcijas bez problēmām iztur arī sniega slodzi. Arī sniega krišanas bīstamības dēļ sniegu nevajag tīrīt, jo no tādas virsmas sniegs lejā neslīd. Betona dakstiņu un skārda jumtiem var rasties tādas situācijas, kad uz ielas vai pagalmā esošo drošības dēļ, no jumtiem sniegs un ledus ir kontrolēti jānotīra, jo pretējā gadījumā tie var pat apdraudēt cilvēku dzīvību, kuri pārvietojas gar ēku.     
          
Kāpēc naglām ir jāiet cauri zemseguma kārtai?

Ja jumta naglas gals paliek zemseguma dēlī iekšā, tad koka mitruma maiņas rezultātā var rasties koka izplešanās un saraušanās, kas pamazām izceļ naglu ārā no koka. Bitumena šindeļu segumam problēmas (teces) šī iemesla dēļ parasti sākas pēc 10-15 gadiem. Mūsdienu bitumena šindeļu kalpošanas laiks ir desmitiem gadu (40-50 gadi), tādējādi neadekvātais naglas garums jumta kalpošanas laiku saīsina pat par gadu desmitiem.
 
Kāpēc naglošanu nevar veikt no bitumena šindeļa gonta augšējās malas?

Bitumena šindeļus naglo no rievu augšējās puses, tad naglas iziet cauri divām plāksnītēm un vienlaikus cieši saspiež plāksnītes līmes virsmu ar iepriekšējo plāksnīti. Šādējādi salīmēšanās ir droša, katrs gonts piestiprinās ar 8 naglām un plāksnīšu plīšanas risks naglojot nepastāv. Ja naglošanu veic no augšpuses, tad rezultātā vētras laikā var notikt plānās (bezlīmes daļas) augšējās malas plīšana naglotajās vietās, tad pat visa seguma plakne var noslīdēt lejā.    
 
Kāpēc bitumena šindeļus nedrīkst likt uz lēzenākiem jumtiem par 12° (1:5)?

Uz lēzenākiem par 12° jumtiem var izveidoties tādas ūdens spiediena situācijas, ka konstrukcijas blīvumu nevar garantēt. Tādiem jumtiem izmanto uzkausējamos ruļļmateriālus.

Kāpēc apakšslānis ir nepieciešams arī uz stāviem jumtiem?

Arī uz stāviem jumtiem var veidoties t.s. aizdambēšanās situācijas, kad ūdens nevar normāli notecēt no jumta. Vistipiskāk tās veidojas pēc bagāti sniegotas ziemas, sniegam kūstot pavasarī. Sniegs un ledus var aizturēt ūdens tecēšanu lejup, šādi palielinot spiedienu uz bitumena šindeļu savienojumu vietām, līdz ar to pa savienojuma vietām tiekošais ūdens samērcētu zemseguma dēļus un uzbriedinātu tos, ja apakšā nebūtu apakšklāja materiāls. Tas pats var notikt stiprā lietū un spēcīgā vējā. Ūdens vēja ietekmē var pacelties arī uz stāvāka jumta un izraisīt lielāku spiedienu uz savienojuma vietām. Mūsdienu būvēšanas stils pieļauj daudzveidīgus jumtus, un detaļu risinājumos ir parādījušies dažādi jauni riski. Pareizi uzmontēts apakšslānis nodrošina jumta ūdens necaurlaidību arī šadās situācijās.  
    
Kā no jumta dakstiņiem var noņemt apsūnojumu?

Atsevišķos apstākļos uz bitumena šindeļiem veidojas apsūnojums. Sūnu augšanas iespējamība palielinās, ja jumta tiešajā tuvumā aug daudz koku. Arī apkārtnē esošās augsnes PH vērtība un vides augu valsts rada savu ietekmi. Bitumena šindeļa virsma ir no akmens, un uz akmeņiem un klintīm sūnas veidojas arī dabā. Sūnas tomēr būtu ieteicams regulāri no jumta notīrīt. Pirmā procedūra ir notīrīšana ar birsti pavasarī vai rudenī (tikai ne vasaras karstumā!). Ja tas nav pietiekoši vai neizdodas, tad ir iespējams sūnas noņemt ar ķimikālijām. Tā kā sūnu sugas ir ļoti daudzveidīgas, tāpēc visām sūnām diemžēl neder vieni un tie paši līdzekļi. Apsūnojuma notīrīšanai paredzētie līdzekļi ir pieejami būvmateriālu veikalos. Šādi līdzekļi ir t.sk. dzelzs vitriols, Boracol 10 Rh un Homeenpoisto1 (Tikkurila).
 
Mani bitumena šindeļi ir turējušies ļoti labi 12 gadus, bet kāpēc tagad vienā otrā vietā ir sākusies sūce?

Visticamākais iemesls ir tas, ka naglojums ir veikts ar pārāk īsām jumta naglām vai kniedēm. Ja naglu (vai kniežu) gali neiznāk dēlim cauri, tad tās koka mitruma maiņas dēļ (uzbriest un saraujas) sāk bīdīties uz augšu. Bitumena šindeļu gali sāk pamazām “atplaukt” – tie sāk atlīmēties. Zem šindeļiem tiek ūdens, kas tālāk tiekot līdz naglu vietām uzbriedina dēļus, un problēma tikai pasliktinās.
       
Vai var karnīzes šindeļus izmantot kā sateknes un skursteņa blīvējošo elementu?

Sateknes un skursteņa blīvējošie elementi ir jāveido no Super-Pintari materiāla (70 cm plats un 10 m garš rullis). No karnīzes/kores plātnēm sateknes vai skursteņa blīvējošo elementu būvēt nedrīkst. Sīkāku instrukciju var atrast uz iepakojumiem vai mūsu mājas lapā.  
   
Kāpēc sateknē segumam neizmanto skārdu?

Sateknes ir jābūvē no zemseguma un sateknes materiāliem saskaņā ar instrukcijām. Skārdu sateknēs montēt nedrīkst, jo metālam piemīt liels termoizplēšanas koeficients. Jumta virsmas temperatūras var svārstīties pat līdz 130 grādiem vasaras karsto dienu un visaukstāko salu laikā. Skārda lielās temperatūru svārstības izraisa milzīgu slodzi uz skārda stiprinājumiem, kā arī uz šindeļu līmvietām ar skārdu. Parasti sateknē arī visvairāk sakrājas sniegs un ledus, tādējādi slodze ir pārāk liela tajā vietā, pa kuru visvairāk pārvietojas ūdens.
 
Kāpēc karnīzes joslas ir aizstātas ar karnīzes plātnēm?

Agrāk karnīzei lietoja ruļļos pakotas karnīzes joslas, bet tagad iesakām vienmēr lietot metāla piļu līstes. Īsu (1 m) karnīzes plātni ir vieglāk apstrādāt un montēt tieši pa karnīzes līniju. Karnīzes plātne patiesībā ir jumta šindeļa plāksne ar taisnu apakšmalu, kuras savienojuma vietu nosedz ar nākošās plāksnīšu kārtas zīmējumu. Karnīzes/kores plātne ieekonomē arī materiālu, un materiāla zudumi samazinās, kad no karnīzes plātnes “pārpalikuma” lokot un plēšot tiek izgatavots kores materiāls (3 gab.). 
                
Vai var bitumena šindeļus montēt ziemā vai vispār aukstajā laikā?

 Principā bitumena šindeļu montāža būtu ieteicama siltajā laikā, jo tikai tad var iegūt labāko iespējamo rezultātu. Tomēr, ja dažreiz ir nepieciešams veikt montāžu arī vēsākajā laikā, būtu lietderīgi ievērot šādus momentus:
 1) Tā kā jumta plāksnītes nelīmējas bez līmes virsmas sildīšanas, tad tās pielīmēsies tikai nākamajā vasarā.
 2) Ir iespējams, ka aukstuma dēļ jumta plāksnītes vietām cieši nepiegulēs pie apakšējās plāksnītes, līdz ar to līmējamā virsma var izžūt un oksidēties, un vēlāk tā arī nepielipt.
 3) Parasti dienvidu un rietumu pusēs jumta plāksnes pielīmējas bez problēmām nākamās vasaras laikā, bet ziemeļu puses plāksnīšu salīmēšanās procesā var rasties problēmas.
 4) Izvadu, sānu elementu, satekņu u.c. vietās, kur nepieciešama bituma jumta mastika K-36, noblīvēšana ir īpaši sarežģīta.
 Ja jumta uzklāšana notiek ziemā, tad iesakām uzlikt zemseguma apakšslāni Super Underlay Sheet, bet pašu jumta plāksnīšu montāžu veikt tikai pavasarī vai vasarā.
      
Vai var jumtu atstāt uz ziemu nosegtu tikai ar zemseguma materiālu?

Ja zemsegumam lieto Super Underlay Sheet, tad jumtu var atstāt uz ziemu tikai ar zemseguma materiālu. Ja zemsegumā lieto K-EL 60/2200 vai U-EL 60/2200, tad, lai materiāls saglabātos vesels uz jumta ir jāveic speciāli pasākumi. 
         
Vai vecais bitumena ruberoīds var kalpot kā zemsegums zem jumta plāksnītēm?

Ja jumta sagāzums ir lēzenāks par 1:3, tad vecais bitumena ruberoīds nekādā gadījumā nav pietiekošs kā zemsegums. Uz stāvākiem jumtiem šāds jautājums ir apspriežams atkarībā no jumta sagāzuma un vecā materiāla kvalitātes. Tomēr bitumena šindeļu 25 gadu garantija ir spēkā tikai pielietojot zemseguma (vai pēc klasifikācijas labāko) materiālu saskaņā ar montāžas instrukcijām.

Vai ir nepieciešams sniega aiztures aprīkojums bitumena jumtam?

Parasti bitumena jumtam nav nepieciešama sniega aizture (arī stāvam jumtam). Ja būvatļaujas rasējumos ir uzrasētas sniega aiztures, tad būvniecības uzraudzības dienests var tās arī pamatoti pieprasīt, tāpat kā citas būvatļaujā esošās lietas. Ja jumta materiāls atšķiras no sākotnējā projekta plāna, tad attiecīgi ir jāņem vērā izmaiņas izraisījušos aspektus. Citiem vārdiem, ja skārda jumts tiek nomainīts uz bitumena seguma jumtu, tad lietderīgi būtu izslēgt no rasējumiem sniega aiztures. Bitumena šindeļu jumtos sniega krišana tiek apturēta ar abrazīvo virsmu. Pat tādā mērā, ka, ja rodas vēlme, lai sniegs šļūktu lejā, tas vienkārši bez lāpstas vai kausēšanas lejā nenāks.  
     
Kāpēc Katepal neiesaka sniega aiztures aprīkojuma montāžu uz bitumena jumtiem?

Sniega aiztures mērķis ir nepieļaut sniega un ledus krišanu no jumta. Tā kā sniegs un ledus neslīd lejā pa bitumena virsmu, tad nevajag taisīt liekus caurumus jumtā! Pie tam sniega aiztures parasti piestiprina tuvu karnīzei, kur visvairāk sakrājas notekūdens un veido apledojumu, šādējādi visbiežāk izraisot aizdambēšanos. Tad kāpēc kritiskajā vietā taisīt caurumus hidroizolācijā? 
       
Kāds ir pareizs apakšklāja materiāla montāžas virziens?

Ir iespējams montēt gan horizontālajā, gan arī vertikālajā virzienā. Svarīgākais ir tas, lai savienojuma vietas būtu blīvas. Lai savienojumu vietas būtu blīvas, tad blakus esošajām materiāla joslām ir jābūt taisnām un ar vienādu nostiepumu. Uz stāviem jumtiem iesakām vertikālo montāžas virzienu, lai izvairītos no pacēlumiem. 
   
No kurienes rodas nelieli pacēlumi, horizontāli montējot apakšklāja materiālu?

Horizontālās montēšanas laikā ir visai sarežģīti pilnīgi taisni piestiprināt rulli. Jo stāvāks jumts, jo grūtāk ir montēt. Uz stāviem jumtiem materiāla nostiepšana horizontāli ir ļoti sarežģīta. Tāpēc, ja materiāla josla pat nedaudz paliek brīva, tad veidojas nelieli pacēlumi.
               
Kāpēc SBS- bitums ir labāks par parasto bitumenu?

 Modificēts SBS-bitums ir augstas elastības polimērs, kas piedod bitumam lokanību arī pie zemām temperatūrām (vairākiem produktiem lūšanas stiepums -30oC ir vairāk kā 30 %), tas iztur UV starojumu ievērojami labāk par parasto bitumenu un tā mīkstināšanas punkts ir augstāks. Kalpošanas laiks SBS- bitumam salīdzinājumā ar parasto bitumenu un tā produkciju vairākos gadījumos ir pat divkāršs. Katepal šobrīd visu produkciju izgatavo no modificētā SBS bituma.

Vai divslīpju jumta karnīzes dēļu atstarpes ir pietiekamas, lai tiktu nodrošināta jumta ventilācija?

Parasti nav pietiekamas. Zem karnīzēm caur esošajām ventilācijas spraugām tiek iegūts kompensējošais gaiss ventilācijai. Izplūdes lūkām (VILPE KTV jumta ventiļiem) ir jāatrodas pēc iespējas augstāk. Ja nav izplūdes lūku, tad jumta ventilācijas telpas augšdaļā sakrājies siltais un mitrais gaiss, kuram atdziestot uz koka konstrukcijām kondensējas mitrums.